Tas ir viens no svarīgākajiem vingrinājumiem Džuņ Juaņ ciguna sistēmā, kas īsā laikā palīdz uzkrāt enerģijas rezerves, sasniegt apziņas mieru, atveseļoties. Lielais koks pazīstams arī citās ciguna un ušu skolās, līdzīgas prakses bija izplatītas arī slāvu tautām. Praktizētājus sauca par stolpņikiem (krievu valodā stolp nozīmē stabs). Cilvēks uzkāpa uz staba un vairākas stundas pavadīja lūgšanās. Citi tāda veida praktizēšanu uzskatīja par varoņdarbu.

Kļūstot par koku, mēs sajūtam un vairojam sevī enerģiju, ko uzņemam no zemes un debesīm. Regulāri praktizējot šo vingrinājumu, atjaunojas ķermenis, pagarinās dzīves ilgums, sākas organisma atveseļošanās procesi. Ja, piemēram, saaukstēšanās dēļ paaugstinājusies temperatūra, praktizējot šo vingrinājumu, tā pazemināsies. Pēc Lielā koka jaušams enerģijas pieplūdums organismā, prāts ir priecīgs, rimts, rimušas destruktīvas emocijas, izgaisušas depresīvas sajūtas, stress.

Vingrinājuma gaita:

# Ieņem ciguna stāju – kājas plecu platumā, pēdas paralēli, ceļgali nedaudz ieliekti, mugura, kakls taisni. Ķermenis atslābināts.

# Paceļ rokas tik augstu, lai plaukstas atrodas pretī nabai. Elkoņi nedaudz atvirzīti no ķermeņa. Sajūt un iztēlojas starp nabu un plaukstām enerģētisku bumbu.

# Domās iztēlojas sevi par lielu koku ar saknēm zemē un vainagu debesīs. Saknes uzņem iņ enerģiju no zemes, bet galotne – jan spēku.

# Sajūt caur sevi plūstam zemes un debesu enerģiju, kas piepilda bumbu.

# Nekustoties koka pozā stāv 30 minūtes. Pēc tam no koka pārvēršas par cilvēku, bet enerģētisko bumbu starp rokām, kurā uzkrājusies iņ un jan enerģija, domās samazina un caur nabu ievieto enerģētiskajā centrā. Enerģijas centrs atrodas starp nabu un mugurkaulu. Tā ir kā baterija, kurā tiek ražotas un papildinātas enerģijas rezerves.

# Pēc tam izklapē ķermeni, īpaši vietas, kas vingrinājuma laikā ir saspringušas.