Jēdziens CIGUN ķīniešu valodā tiek apzīmēts ar diviem hieroglifiem – Ci un Gun. Ci ir enerģija jeb dzīvības spēks, indiešiem tā ir prāna, japāņiem ki. Gun – darbība vai darbs, kas jāveic, lai iemācītos pārvaldīt un vadīt Ci. Ir cilvēka un Kosmosa Ci – iekšējā un ārējā. Ir Ci veids, kas cilvēkam dots kopš dzimšanas – prenatālā Ci, un ir Ci, ko cilvēks uzņem dzīves laikā – postnatālā Ci.
CIGUN ir Ci jeb enerģijas uzkrāšanas, izmantošanas un pārveidošanas māksla, prasme to uzņemt no apkārtējās vides, pārveidot, uzlabot un mērķtiecīgi ar to darboties. Plašākā nozīmē CIGUN, pirmkārt, ir māksla uzturēt savu veselību, bet tas ir arī zinātnes un filozofijas veids, domāšanas metode, tas ir energoinformatīvais saziņas veids ar apkārtējo vidi un visu Kosmosu, īsi sakot – Vienkārša zinātne par dzīvi.
Ci, cigun un Meistars Sju Mintans:
Arī mēs, rietumu civilizācijas pārstāvji, ikdienā lietojam šo jēdzienu, sakot, piemēram, „man šodien trūkst enerģijas”. Tas ir tas pats dzīvības spēks Ci, vienīgi austrumnieki ir iemācījušies to sajust, redzēt, definēt, diferencēt, vairot un ar to mērķtiecīgi strādāt, kamēr mēs bieži vien to neapzināmies, nesaskatām un mēdzam haotiski tērēt, nesaprotot tā vērtību.
Cigun, medicīna un meistars Sju Mintans:
Džun Juaņ Cigun
pieder pie cigun augstākajiem līmeņiem un ir vienots zināšanu un praktisko metožu kopums, kas ļauj normalizēt psihisko stāvokli, attīstīt radošo potenciālu un iemantot īpašas spējas. Šīs sistēmas praktizēšana veicina cilvēka fizisko un garīgo attīstību. Šajā virzienā ietilpst gandrīz visu cigun skolu elementi, tomēr tā nav pakļauta nekādiem reliģiskiem principiem vai ideoloģiskiem mērķiem. Ar Džun Juaņ Cigun var nodarboties jebkurš, jo tā ir garīgās un enerģētiskās prakses metodika, kas nav saistīta ne ar vienu konkrētu reliģiju.
Sistēmas apguve un prakse neprasa veikt lielas izmaiņas vai korekcijas uzturā, ikdienas dzīvē, darba un atpūtas režīmā. Tās primārais mērķis ir cilvēka atveseļošana, un tikai pēc tam seko īpašo spēju attīstīšana. Vingrinājumus var veikt jebkurš – no bērna kājas līdz pat sirmam vecumam. Cilvēki, kuri ikdienā praktizē šo sistēmu, daudz mazāk cieš no stresa, viņi sasniedz iekšēja līdzsvara stāvokli, kļūst mierīgi, laimīgi, veseli un apmierināti ar dzīvi.
Džun Juaņ cigun skolas izveidotājs Meistars Sju Mintans seminārā
Džun Juaņ cigun sistēmas pirmsākums radies pirms vairāk kā 7000 gadiem Ķīnas vidienē, gleznainā, kalnu ieskautā Šaoliņas ielejā. Vietas ģeogrāfiskais nosaukums bija Džuņ Juaņ, tādēļ sistēma tā arī nosaukta. Pēc ķīniešu hieroglifu skaidrojuma, šim terminam ir arī otrs tulkojums – zelta vidus(ceļš), kas pilnā mērā attiecināms uz skolas mācību.
Pirms pusotra tūkstoša gadu Šaoliņas ielejā no Indijas ieceļoja augstdzimis mūks Damo, budisma sekotājs. Sajutis šīs vietas stiprās enerģijas, piemēroto klimatu, viņš apmetās te uz dzīvi. Damo vientulībā kalnu alā pavadīja 9 gadus, praktizējot un meditējot. Viņš apvienoja un pilnveidoja indiešu filozofijas zināšanas ar budisma mācību un Džun Juaņ cigun sistēmu un sāka apmācīt daudzos sekotājus un skolniekus.
Mūsdienās šo vietu Henaņas provincē pazīst pēc pasaulslavenā Šaoliņas klostera. Apkārtējos kalnos atrodas arī citi- mazāki kalnu tempļi, klosteri un kaujas mākslas skolas. Blakus klosterim atrodas viena no prestižākajām Ķīnas mācību iestādēm, kurā jauniešus no bērna kājas internāta režīmā apmāca ušu, tai-chi un citās kaujas mākslās. Labākie no labākajiem skolas absolventiem tiek uzņemti par mūkiem Šaoliņas klosterī, savukārt nākošajiem labākajiem ir iespēja strādāt Ķīnas valdības apsardzē.
Džuņ Juaņ cigun skolas apmācības ietvaros Šaoliņā katru gadu Meistara Sjū Mintana vadībā tiek rīkoti intensīvie starptautiskie retrīti.